Kopš 2020. gada decembra Banku augstskolā tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālais projekts – pētījums “COVID-19 ietekme uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku” (Nr. lzp-2020/2-0317). Projekta norises laiks 13 mēneši: 2020. gada 1. decembris – 2021. gada 31. decembris, un projekta partneri ir Banku augstskola (kā iesniedzējs), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Liepājas Universitāte. Pētniecības projekta noslēguma fāzē 16. decembrī notika konference – vebinārs: “Ilgtspējīga patēriņš un aprites ekonomika – COVID-19 radītās pārmaiņas, iespējas un izaicinājumi”.
Zinātniskā izcilība
Pētniecības metodoloģijas un progresa mērķa un uzdevumu sasniegšanas laikā, Covid-19 pandēmija radīja bezprecedenta problēmas ekonomikas un finanšu sistēmām, kā arī esošajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas nav ilgtspējīgi ar esošajām struktūrām un darbības mehānismiem un prasa pārmaiņas.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas Attīstības Mērķi (The Sustainable Development Goals / SDG) ir plāns, kura mērķis ir virzīt pasaules mēroga centienus, lai gan indivīdiem, gan uzņēmumiem panāktu labāku un ilgtspējīgāku nākotni. Šis projekts bija īpaši saistīts ar SDG 121 (ANO, 2021). Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana veicina resursu un enerģijas efektivitāti, ilgtspējīgu infrastruktūru, piekļuvi videi draudzīgām darba vietām un labāku dzīves kvalitāti, kas ir pamats virzībai uz ilgtspējīgu attīstību un ilgtermiņā veicina cilvēku un planētas labklājību (EK politikas vadlīnijas 2019-2024).
Pētnieku projekta rezultātu prezentācijas starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.
Iesaistītās puses zinātnisko projektu izstrādē un sadarbības veicināšanā.
Studentu pētnieciskie darbi izstrādāti pētījumu ietvaros.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja, prof. Dr. iur. Sanita Osipova par pētniecības projektu:
“Projekta ietvaros tika veikts interdisciplinārs pētījums, kurš ļāva gan definēt ar ilgtspējīgu ekonomiku saistītos jēdzienus, gan noskaidrot, kā šie koncepti tiek izprasti un ieviesti Latvijā. Būtiski, ka tika noskaidrots, kā pieaugot sabiedrībā izpratnei par ilgtspējīgas aprites ekonomiku, ir mainījušies gan ražošanas, gan indivīdu ikdienas paradumi, un salīdzināt Latvijas sasniegumus ar citu Eiropas Savienības valstu sasniegumiem. Ļoti interesanti bija dzirdēt dažādu nozaru zinātnieku atziņas, kas veidoja vispusīgu un pamatotu kopainu par Covid 19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu, kas izraisīja būtiskas izmaiņas sabiedrības dzīvē, ietekmi uz ilgtspējīga patēriņa uzvedību un aprites ekonomiku. Pētnieki nonāca pie atziņas, ka daļa notikušo izmaiņu vērtējamas pozitīvi, jo attālinātais darbs citstarp ļauj ietaupīt resursus. Taču vienlaikus, mainoties dažādiem ieradumiem, piemēram, indivīdu ar fiziskām aktivitātēm saistītajiem paradumiem, veidojas arī padraudējumi, kurus savlaicīgi apzinoties, iespējams koriģēt sabiedrības uzvedību, lai atjaunotu labbūtību.”
Pētniecības projektu vada Banku augstskolas profesore, vadībzinātnes doktore Inese Mavļutova, kura noslēguma konference uzsvēra šādas būtiskākās kopīgās atziņas:
- Covid 19 pandēmija ir bijis paātrinošs faktors ekonomikas digitālajai transformācijai,
- jāvērtē izaicinājumi kā iespējas vēsturiskai visas sabiedrības sociālekonomiskai transformācijai,
- būtisks uzdevums ir ilgtspējas mehānismu veidošana visās dzīves jomās,
- katram indivīdam ir vajadzīgs savs rīcības plāns – kā optimizēt patēriņu, veicināt digitālo aprites ekonomiku,
- Latvijā ir plaši pieejami publiskie digitālie pakalpojumi, bet šobrīd atpaliekam no citām Eiropas valstīm, jo vērojama cilvēkresursa neatbilstība, kompetenču trūkums digitālajai transformācijai un nav pietiekamas digitālo tehnoloģiju integrācijas,
- pēdējos gados strauji augusi telekomunikāciju, interneta, dažādu tehnoloģiju izmantošana, tomēr daudziem trūkst nepieciešamo prasmju,
- arī mūsdienīga finanšu pratība prasa digitālo kompetenci, lai varētu veicināt viedus ieguldījumus un atdevi no “zaļajām investīcijām”, attieksme šajā joma ir nogaidoša, kaut uzkrājumi aug,
- mūžizglītība ir atslēga finanšu pratības un labklājības uzlabošanai,
- darba vides maiņa – augs pieprasījums pēc darbiniekiem ar digitālo kompetenci, spēju veikt datu analīzi, komandas darba spējām un vadības prasmi un radošu domāšanu, šādus darbiniekus nekad nevarēs aizstāt robotizācija un mākslīgais intelekts.
Liepājas Universitātes, Aprites ekonomikas centra vadītāja, pētniece Lilita Ābele savā prezentācijā “Aprites ekonomika: iespējas pēc COVID-19” dalījās secinājumos:
- Aprites ekonomikas, zaļās ekonomikas vai bioekonomikas jēdziena izcelsme ir sena, taču īstā sabiedrības transformācija notiek patlaban.
- Mūsu rokās ir izvēle – īstenot “Kovboja ekonomiku” vai “Kosmosa kuģa ekonomiku”, kurā esam vienā kuģī un tepat ir gan resurss, gan saimniekošanas atkritumi, kā to visu turpmāk gudri izmantot?
- Globālā interese par aprites ekonomiku ir datējama apmēram ar 2015. gadu, valstis, kuras ir flagmaņi tās izziņā, ieviešanā – Nīderlande, Somija, Centrāleiropa, Čīle un Ķīna.
- Pandēmija rada vieniem digitālo kompetenču kāpumu, citiem turpretī kritumu, jo pietiekami intensīvi neapgūst jauno, īpaši pietrūkst prasmju datu izmantošanā un analīzē.
- Ir valstis, kurās ¼ nodarbināto jau spēj strādāt attālināti, LV – tikai 4.5%.
- Attālināto darbu var veicināt iespējas, t.sk finanšu iespējas, izveidot piemērotu ergonomisku darba vietu atbilstošos apstākļos, uzņēmumu iekšējās kultūras maiņa – vadītāju spējas vadīt šādu kolektīvu, procesu.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētnieka dr. Kalvja Čiekura prezentācijas “Ilgtspējīgais patēriņš un fizisko aktivitāšu metodes Z paaudzei” pieturas punkti:
- Visiem bijusi mazāka fiziskā noslodze pandēmijas periodā
- Mājsēde ir veicinājusi veselības pasliktināšanos, lielāka ietekme tai bijusi uz sieviešu veselību
- Pasīvais dzīvesveids izraisa dažādu nevēlamu atkarību izplatīšanos
- Tomēr attīstās fizisko aktivitāšu lietotnes internetā, to izmantošana fiziskās aktivitātes veicināšanā
Dr. Jānis Brizga, Biedrības “Zaļā Brīvība” valdes loceklis, LU pētnieks iezīmēja sabiedrības transformācijas perspektīvu “dalīšanās ekonomikas” kontekstā:
- Svarīga ir gan kritiskā masa iedzīvotāju atbalstītāju vidū , kuri spēj iekustināt procesa virzību, gan ticība kopējam labumam jau realizācijas gaitā;
- Ir iespējas – interneta pārklājums un tehnoloģiju turpmāka attīstība kopā ar pandēmijas laika vēlmi kontaktēt/tirgoties/ mācīties/ veidot biznesu digitāli, jo nav iespējas klātienē;
- Mums ir labi piemēri kā attīstāmies attālināti: zemnieku tirdziņi on-line, projektu bankas, “Andele -mandele” veida tirdzniecība, Brīvdabas muzeja e-gadatirgus, birojnīcas kā koplietošanas telpas, dalīšanās ar lietotu apģērbu u.c.;
- Sadarbības/dalīšanās ekonomikai ir senas saknes – eBay (1995), Couch Surfing (2001), zemnieku kooperatīvi 19. gs. vai krājaizdevu sabiedrības 20.gs. , šis tradīcijas varam attīstīt un pilnveidot atbilstoši laikmeta garam.
Atziņas un “ceļa maizi” turpmākai sadarbībai un pētījumiem sniedza Dr. Dzintra Atstāja, Banku augstskolas profesore, Liepājas Universitātes pētniece un šī projekta vadošā pētniece:
Banku augstskola, tās vadība ir darījusi visu, lai pētniecība un zinātne būtu tas virziens, ar kuru mūsu augstskolu atpazītu pasaulē – mums bija ļoti svarīgi tagad nostiprināt prioritāro pētniecības virzienu.
Vairāk: https://ej.uz/konference_16_dec
PĒTNIEKU GRUPA
BASBF, LSPA un LiepU sadarbības tīkls ar vietējiem un ārvalstu sadarbības partneriem (nozares pārstāvjiem, valdību un atbalsta organizācijām, finanšu iestādēm, augstākās izglītības iestādēm u.c.) tiek uzskatīts par svarīgu papildu vērtību projekta panākumiem, īpaši šī projekta rezultātu tālākai izplatīšanai un plašākai izmantošanai, kā arī un projekta “Horizon 2020” pieteikuma izstrādei.
Avots: autoru radīts
Inese Mavļutova, PhD, profesore, Banku augstskolas (BA) vadošā pētniece un projektu vadītāja. Vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu autore, Scopus H-index 4. Plaša pieredze starptautiskos zinātniskajos un ERASMUS projektos. Galvenie pētniecības lauki ir digitalizācija, izglītība uzņēmējdarbības jomā, finanšu pārvaldība, biznesa finansēšanas modeļi, finanšu pratība, ilgtspējīga investīciju analīze. Inese ir pieredzējusi pētniece un projektu vadītāja. Programma Erasmus+ KA2 Knowledge Alliances. KABADA / Knowledge Alliance of Business idea Assessment: Digital Approach projekta pētniece. BA pētniecības projekta grantu programmas projektu vadošā pētniece, projekta “Application of Modern Teaching Methods in Business Studies in Higher Education” (01.09.2019-30.06.2020) projekta grupas vadītāja. BA pētniecības grantu programmu “Competency Management Assessment in Latvian Financial Sector” (01.09.2019-30.06.2020), “Modern teaching methods to promote the development of sustainable entrepreneurial thinking” (01.01.21-31.08.2021) vadošā eksperte.
Inga Uvarova, PhD kandidāte, eksperte, Banku augstskolas (BA) absolvente, lektore un pieredzējusi projektu vadītāja. BA pētniecības projekta 2018/1 “Circular Economy Perspectives in the Baltic States” dalībniece un eksperte BA pētniecības projektā 2019/1 “Management of circular economy business models and projects in the Latvian economy”. 2019. gadā Inga Uvarova piedalījās starptautiskajā virtuālajā 24 stundu hakatonā “Hack the waste” kā mentore un trenese studentu komandām, kas izstrādājušas jaunas “zero waste” biznesa idejas. I. Uvarovai ir plaša pieredze pētījumos (viņa ir vadošā pētniece (grupas vadītāja) aptuveni 10 pētījumos un viena no galvenajiem pētniekiem aptuveni 20 pētījumos pēdējo 10 gadu laikā). Viņa ir autore vairākām publikācijām CE (aprites ekonomika) un circular business models jomā. Pētniecības interešu lauki ir saistīti ar CE, aprites uzņēmējdarbības modeļiem, uzņēmējdarbības modeļa inovācijām, “zaļo” uzņēmumu finansēšanu un projektiem.
Dzintra Atstāja, ekonomikas zinātņu doktore, Liepājas Universitātes (LiepU) pētniece un Banku ausgstkolas (BA) profesore, Ilgtspējas, efektivitātes un efektivitātes pētniecības laboratorijas vadītāja. Viņai ir pieredze dažādu projektu vadīšanā. Jaunākie pētniecības projekti 2018/1 “Circular Economy Perspectives in the Baltic States” un projekts 2019/1 “Management of circular economy business models and projects in the Latvian economy”. Viņa ir galvenā eksperte un lektore, Eiropas Sociālā fonda projekts 3.4.2.0/15/I/001 “Professional Development of Human Resources of the Public Administration for Better regulatory policy in the field of the Support to Small and Medium-Sized Enterprises”, pētījumu kursa sagatavošana un seminārs “Sustainable entrepreneurship: HR and work environment” (2018.-2019). Dzintra Atstāja ir gandrīz 150 publikāciju autore un piedalījusies neskaitāmās zinātniskajās konferencēs.